Ceļojums mūsdienu sarežģītajā pasaulē, kas pilna cerību, vēlmju un baiļu par tagadni. Filma aicina sekot balsij, kuras pārdomas un šaubas par šodienu kļūst par meditāciju, ko pavada mākslas darbi. Filmā redzami visi otrajā Rīgas biennālē izstādītie mākslas darbi. Atgādinot Tarkovska distopiju, dzīvās dabas, apstādinātas spēkstacijas, pamesta peintbola laukuma, noliktavu, putnu baru, kruīza kuģu un dzelzceļa sliežu vienotā “ekosistēma”, padara filmas telpu par patstāvīgu metaforu padomju ideālu un kapitālistu cerību sabrukumam.